Atvērtās inovācijas jēdziens sniedz inovāciju procesu organizēšanas filozofiju uzņēmumu izpētes un attīstības nodaļām. Organizatoriskās struktūras var būt nodibinātas, lai palielinātu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti: 1) iekļaujot ārējos avotus iekšējā attīstībā; 2) nopelnot uz iekšēji izstrādātām tehnoloģijām, pārdodot tās tirgū.

Henrijs Česbru (Henry W. Chesbrough) izveidoja veiksmīgu karjeru Silikona ielejā kā produktu plānošanas un stratēģiskā mārketinga vadītājs. Viņš pavadīja septiņus gadus kompānijā Quantum Corporation, kas specializējas datoru cietņu izgatavošanā, bet vēlāk uzsāka akadēmiskās gaitas. Savu grāmatu Česbru uzrakstīja laikā, kad uzņēmumiem likās sarežģīti investēt inovācijās augošo attīstības izmaksu un īsāka produktu dzīves cikla dēļ. Česbru motivēja vēlme šos negatīvos ekonomikas apstākļus pretstatīt izpētes un attīstības izdevumiem. Viņš savu pētījumu pamatoja ar plašu nozares izpēti, galvenokārt IT sektorā, kā arī lielajās zīmolu kompānijās, tādās kā Proctor & Gamble. “Strategy & Business Magazine” viņa “Atvērto inovāciju” atzina par 2003.gada labāko uzņēmējdarbības nozares grāmatu.

Česbru pamanīja, ka uzņēmumi veiksmīgi darbojas inovāciju jomā savā tirgū, taču saskata grūtības, nosakot un izpētot potenciālos jaunos tirgus, kas ir ārpus viņu pašreizējās tirgus nišas.

Viņš tāpat novēroja plašu nozares zināšanu izplatīšanos, ko veicināja strauja izaugsme jaunajos uzņēmumos un universitātēs veikto pētījumu produktivitāte. Viņš secināja, ka 1930.gada koncepts par to, ka jaunas zināšanas izstrādā tikai uzņēmuma izpētes un attīstības nodaļa un tās tiek rūpīgi apsargātas lielajos uzņēmumos, vairs nebija aktuāls. Česbru saskatīja iespējas uzņēmumiem ieviest inovācijas atvērtajā pasaulē, kur robežas starp kompānijām kļuva caurskatāmākas.

Atvērtās inovācijas pamatā ir divas galvenās idejas: 1) uzņēmumiem jāizmanto ārējās zināšanas un tehnoloģijas, lai stiprinātu viņu pašu inovācijas, un 2) uzņēmumiem jāveido vērtība no iekšēji izstrādātās inovācijas, kas nevar tūlīt tikt izmantota pašu darbā.

1. IZMANTOT ĀRĒJĀS TEHNOLOĢIJAS IEKŠĒJĀ IZPĒTĒ UN ATTĪSTĪBĀ

Česbru ieteica lieliem uzņēmumiem pielāgot ārējās zināšanas saviem tehnoloģiskajiem procesiem. Daudzsološās idejas, ko izstrādājušas mazas kompānijas un pētniecības institūti, var izmantot organizācijā, tāpat var attīstīt sadarbību ar universitātēm, veidot alianses vai kopuzņēmumus.

Īpašu uzmanību viņš veltīja tehnoloģiju palaides posmam, kas ir vērtīgs jauno zināšanu avots, jo uzņēmumi bieži vien izmēģina jaunas tehnoloģijas vai to kombinācijas tirgos, lai gan tās vēl nav pievilcīgas lielākām kompānijām. Pazīstamiem uzņēmumiem būtu regulāri jāseko šādai attīstībai. Kad rodas daudzsološa iespēja, tie var vai nu pielāgot savu tehnoloģijas stratēģiju, vai sadarboties ar ienācēju vai pat iegādāties kādu ideju, kas izskatās perspektīvāka un stratēģiski interesantāka.

Uzņēmumi var izlemt arī patstāvīgi veicināt noderīgo ideju attīstību, nodibinot savu risku kapitāla nodaļu un investējot šādu eksperimentu rīkošanā agrīnajā fāzē. Iekšējais inovāciju process jāsakārto, ļaujot integrēt ārējās idejas ikvienā inovācijas procesa solī.

Lai gan daudzas tehnoloģijas var saņemt no ārpuses, iekšējā izpēte un attīstība ir joprojām ļoti būtiska lielo uzņēmumu novatorisma uzturēšanai, jo tas nodrošina uzņēmuma absorbcijas spējas. Izpētes un attīstības nodaļas uzdevums ir pārraudzīt sistēmas arhitektūru un noteikt, kādi ārējo zināšanu fragmenti var tikt apvienoti ar iekšēji izstrādāto attīstību.

2. RADĪT VĒRTĪBU NO IEKŠĒJĀS IZPĒTES UN ATTĪSTĪBAS

Uzņēmumi parasti iegādājas to, kas tiem ir nepieciešams un kā tiem vēl nav, tādēļ ir dabiski uzņemt ārējo pieredzi un mazāk dabiski pārdot idejas, kas tiem ir maznozīmīgas vai nenozīmīgas. Iekšējās inovācijas var izmantot kā vērtības avotus kādā no trim veidiem:

1. tehnoloģijas izmantošana esošajā biznesā;

2. no jauna izstrādāto tehnoloģiju pārdošana, kurām nav saistības ar uzņēmuma šā brīža darbu. Saņēmējam jābūt izstrādātam atbilstošam biznesa modelim un mentalitātei, lai veiksmīgi izmantotu saņemtās zināšanas un tehnoloģiju;

3. jauna uzņēmuma izveide, kas izmantos jauno tehnoloģiju jaunajā sfērā, ja nevar tikt atrasta saņemšanas kompānija – iekšējais uzņēmums, kopuzņēmums vai meitas uzņēmums.

Izstrādājot kombinācijas, uzņēmumi var būtiski samazināt “maldīgi negatīvo” projektu skaitu un atvieglot robežas, lai noregulētu investīcijas inovācijās. Maldīgi negatīvi ir projekti, kas šķiet neveiksmīgi pašā uzņēmumā, jo neatbilst uzņēmuma biznesa modelim, taču sola augstu potenciālo vērtību ārpus kompānijas.

Atvērtās inovācijas modelis sniedz ieskatu, kā darboties biznesa vidē, kurā saistītās idejas tiek ģenerētas iekšēji un ārēji. Vērtība tiek radīta, nepārtraukti sinhronizējot iekšējo un ārējo izpēti un attīstību.

PLUSI:

• Modelis sniedz inovāciju procesu filozofiju biznesa vidē, kurā vērtīgas idejas aizvien vairāk tiek izstrādātas ārpus organizācijas.
• Biznesa izaicinājums no pasaules, kur ir izplatītas zināšanas, ir skaidri formulēts: proti, ir nepieciešams integrēt ārējās idejas un tehnoloģijas uzņēmuma iekšējos inovāciju procesos.
• Modelis sniedz praktiskus ieteikumus, kā rīkoties ar “maldīgi negatīvajiem” projektiem un nopelnīt no izpētes un attīstības, līdzsvarojot alternatīvo attīstību un komercializācijas ceļu.
• Filozofija var būt noderīga augstākajai vadībai, kas ir atbildīga par inovācijas stratēģijas noteikšanu, kā arī tehnoloģiju menedžeriem, kas ir atbildīgi par ikdienas izpētes un attīstības nodaļas darbu. Atvērtās inovācijas iekļaušanai tehnoloģijas vadītājam jāiepazīstas ar daudziem biznesa modeļiem, jāatrod jaunas pieejas ārējām zināšanām un jālieto jaunas metodes tehnoloģijas ieviešanai tirgū.

MĪNUSI:

• Organizācijas dalībniekiem jāpieņem doktrīna, lai modelim būtu praktisks efekts, un jāmaina sava mentalitāte, lai attīstītu sevī atvērtāku pieeju inovācijām. Ārējiem partneriem arī jābūt līdzīgai mentalitātei, lai abi varētu veiksmīgi darboties kopā.
• Bieži sastopamo “šeit nav ieviests” sindromu uzņēmumu izpētes un attīstības centros nevar pārvarēt ar atvērtās inovācijas izmantošanu. Augstākās vadības atbalsta un motivācijas sistēmas ir būtiskas pozitīvas attieksmes veidošanā pret ārējo ideju pielāgošanu.
• Uzņēmumam ir jākoncentrējas uz ārējo attīstību, un tas var aizmirst par iekšējās izpētes un attīstības nepieciešamību, kas varēs pielāgot no ārpuses aizgūtās idejas.
• Uzņēmumiem, kas izveido risku kapitāla nodaļas perspektīvu ideju atbalstam, ir raksturīgi zaudēt entuziasmu, pasliktinoties ekonomikai, rezultātā tie ziedo lēno jaunu tehnoloģiju attīstību par labu īstermiņa labumu iegūšanai.
• Atvērtā inovācija paredz likumdošanas sistēmas esamību, līdz ar to jāpārzina tās atšķirības vietējā un valstu līmenī. Neregulējamās sistēmas veicina risku, ka netiks apmaksāta licences izmantošanas maksa. Pārlieku regulējamas sistēmas nāk par labu „patentu medniekiem”.
• Lai gan atvērtā inovācija ir izmantojama vispārīgi, tās veiksmīga lietošana ir atkarīga no uzņēmuma raksturojumiem, tādiem, kā sektors, lielums un kultūra