Mēs piedāvājam 

 

Sadarbības partneri 

             
 

Mācīšanās divos ciklos

Psihologa Krisa Argiriss (Chris Argyris) un filozofa Donalda Šona (Donald Schön) iejaukšanās pētījums bija vērsts uz to veidu izpēti, ar kādiem organizācijas var palielināt savu mācīšanās divos ciklos (double loop learning) kapacitāti. Viņi argumentēja, ka mācīšanās divos ciklos ir nepieciešama, ja organizācijas un to dalībnieki vēlas efektīvi vadīt problēmas, kas radušās strauji mainīgas un nenoteiktas vides rezultātā.

Argiris un Šons izdalīja trīs mācīšanās līmeņus organizācijās:

1. Mācīšanās VIENĀ CIKLĀ
„Pielāgota mācīšanās” ir vērsta uz ar palielināšanos saistītām izmaiņām. Šis mācīšanās veids atrisina problēmas, bet ignorē jautājumu, kādēļ problēma sākotnēji radās.

2. Mācīšanās DIVOS CIKLOS
Mācīšanās ir vērsta uz izmaiņām, kas maina arī pašreizējo situāciju. Mācīšanās divos ciklos izmanto atgriezenisko saiti par aktivitātēm pagātnē, lai pārbaudītu pieņēmumus, uz kuriem balstās pašreizējie uzskati. Aplūkojot atgriezenisko saiti, vadītājiem un profesionāļiem ir jājautā ne tikai tas, kādi ir pašreizējo darbību iemesli, bet arī ko darīt tālāk un, kas vēl svarīgāk, kādēļ netiek īstenotas alternatīvas darbības.

3. OTRREIZĒJA mācīšanās
Mācīšanās, kā mācīties labāk, mēģinot uzlabot gan mācīšanos vienā ciklā, gan mācīšanos divos ciklos.

Cilvēku vārdos neizteiktās mentālās kartes sniedz vadlīnijas darbībai šādās situācijās: savu darbību plānošana, īstenošana un pārskatīšana. Mācīšanās balstās uz pašreizējo normu radītu kļūdu noteikšanu un izlabošanu, izmantoto darbības stratēģiju un sasniegto rezultātu.

Argiris un Šons uzskatīja, ka indivīdi ir visbūtiskākais faktors organizācijas mācīšanās procesā. Cilvēki, kas veido mentālās kartes un dalās tajās, attīsta arī organizācijas atmiņu un iespējamo mācīšanos.

Šo divu pētnieku „teorijas darbībā” koncepcija ietvēra domu, ka starp to, ko indivīdi saka (pieņemtā teorija) un ko viņi dara (izmantotā teorija), ir plaisa. Cilvēki vienmēr darbosies atbilstoši saviem mentālajiem modeļiem (izmantotajām teorijām), lai gan viņi bieži nedarbojas saskaņā ar to, ko viņi saka (pieņemto teoriju). Šī koncepcija ir noderīga, izprotot organizācijas uzvedību un izmaiņu procesus.

Lai mainītu darbinieku uzvedību, nepietiek tikai ar augstākā līmeņa vadību, kas izdod rīkojumus, dienesta vēstules un direktīvas. Mācīšanās vienā ciklā bieži vien liek organizācijai izjust panīkumu, par kuru liecina tādi simptomi kā aizsargāšanās, cinisms, bezcerība, izvairīšanās, distancēšanās, vainošana un sāncensība.

Lai efektīvi rīkotos jaunajās situācijās, pieņemtās teorijas ir jāpielīdzina izmantotajām teorijām. Mācīšanās divos ciklos tehnikas organizācijas dalībniekiem palīdz mācīties kopā un organizācijai – mainīties.

PLUSI:

  • Modelis palīdz konceptualizēt organizācijas mācīšanos, pārvarot t.s. pats par sevi saprotamos organizācijas aspektus, kā arī nosakot un atrisinot strukturālās problēmas.
  • Argiris un Šons piedāvāja veidu, kā proaktīvi mācīties, izpētot pieņēmumus par uzvedību. Agrīnāki mācīšanās cikli, piemēram, Kolba koncepcija, izmantoja mēģinājumu un kļūdu metodi kā galveno mācīšanās mehānismu, kas ļāva ieskatīties procesā tikai pēc darbības.
  • Mācīšanās divos ciklos uzsver, ka idejas, pat ja tās ir izteikuši augstu vērtēti eksperti, nekad nevar pieņemt kā vērtīgas pēc definīcijas. Darbinieku pieredze organizācijā un ar to saistītos procesos rada reālas izmaiņas.

MĪNUSI:

  • Nepamatojot savu pieņēmumu, Argiris un Šons uzskatīja, ka lielākā daļa cilvēku vēlētos izmantot mācīšanās divos ciklos virzienu un praksi, bet, ka viņi vienalga izmanto mācīšanos vienā ciklā. Saimona „ierobežotā racionālisma” teorija balstījās uz domu, ka cilvēka meklēšanas centieni ir ierobežoti. Risinājumi netiek izvēlēti tādēļ, ka tie ir labākās alternatīvas, bet gan tādēļ, ka tie ir apmierinoši.
  • Organizācijas izmaiņas notiek, kad indivīdu un grupu uzvedības aizsargmehānismi ir pārvarēti un sākas jauna mijiedarbība. Šī perspektīva neņem vērā lomu sistēmas un struktūras, kam ir nozīme izmaiņu procesos.
  • Argiris un Šons pieņēma, ka labākā mācīšanās notiek atvērtā, apolitiskā klimatā. Viņi neņēma vērā konfliktu kā spēcīgu izmaiņu motivatoru un ignorēja politikas lomu organizācijās.