Mēs piedāvājam 

 

Sadarbības partneri 

             
 

PEST analīze

 

 

 

 

 

Sākot ar 1950.gadiem, organizāciju pētījumos tika uzsvērts, cik svarīgi ir izprast plašāku mezo- un makroekonomisko vidi, kurā darbojas organizācijas. Organizācija pati par sevi nevar ietekmēt vides faktorus, un vides faktori nevar ietekmēt nozares vai organizācijas ienesīgumu. Stratēģiskās analīzes veikšana ietver vispārīgās vai makroekonomiskās vides skenēšanu, lai noteiktu un izprastu plašākas ilgtermiņa tendences.

PEST analīze iedalīja vispārējo vidi šādās kategorijās:

1. Politiskā

Saistās ar spiedienu un iespējām, ko sniedz izmaiņas valdības un sabiedrības attieksmē pret nozari, izmaiņas politiskajās institūcijās un politisko procesu virziens, juridiskie jautājumi un vispārējā likumdošanas vide.

2. Ekonomiskā

Saistās ar sabiedrības ekonomiskajām struktūrām un tādiem faktoriem kā birža, procentu un inflācijas procenti, valsts ekonomiskā politika un rezultāti, valūtas kurss utt. Šie faktori dažādas nozares ietekmē atšķirīgi.

3. Sociālā

Saistās ar kultūras attieksmēm, ētiskiem uzskatiem, kopīgām vērtībām, dzīves stila diferenciācijas līmeni, demogrāfiju, izglītības līmeņiem utt. Sociālo faktoru novērošana palīdz organizācijām saglabāt to reputāciju iesaistīto pušu acīs.

4. Tehnoloģiskā

Saistās ar izmaiņām tehnoloģijās, kas var mainīt uzņēmuma konkurētspējas pozīciju. Nozares saplūst; rodas jaunas stratēģiskās grupas; tiek uzlaboti pašreizējie produkti, un procesa inovācijas samazina ražošanas izmaksas. Vadības inovācijas ir daļa no tehnoloģiju apskata.

Kategorijas tālāk iespējams sadalīt, balstoties uz tādiem faktoriem kā laiks un ģeogrāfiskais mērogs.

PEST analīze ietver piecus galvenos soļus:

1. Izprast kategorijai atbilstošās tendences:

- izpētīt organizācijas stratēģijai nozīmīgos faktorus;

- noteikt ilgtermiņa tendences, kas atbilst šiem faktoriem;

- izpētīt šo faktoru iepriekšējo ietekmi;

- analizēt tendenču un to maiņas paredzamību;

- novērtēt šo tendenču ietekmi organizācijā.

2. Izprast tendenču savstarpējo atkarību:

- analizēt, kuras tendences ir savstarpēji saistītas;

- noteikt, kuras tendences atrodas pretrunā, izprotot virzību pretējos virzienos.

3. Noteikt iespējamos jautājumus noteiktajās tendencēs:

- pārbaudīt tendenču ietekmi uz organizāciju;

- noteikt visizšķirošākās tendences, kam ir vislielākā ietekme, ņemot vērā organizācijas mērķus.

4. Prognozēt virzību:

- noteikt izšķiroši būtiskas tendences pamatā esošus būtiskus virzītājus;

- vadīt jutīguma testu, lai novērtētu ietekmi (noņemiet – 10% no jūsu sliktākā iespējamā scenārija).

5. Noteikt ietekmi uz organizāciju:

- novērtēt būtisku vides izmaiņu ietekmi uz nozari;

- noteikt būtisku vides izmaiņu ietekmi uz uzņēmuma konkurētspējas pozīciju;

- noteikt būtisku vides izmaiņu ietekmi uz tiešo konkurentu pozīciju;

- pārbaudīt uzņēmuma konkurētspējas pozīciju, ņemot vērā tiešo konkurentu ticamāko pozīciju.

PLUSI:

  • PEST analīze ir lietderīga kā ieguldījums stratēģiskajā analīzē. Šī ātrā pārbaude palīdz noteikt galvenos faktorus/ierobežojumus/spēkus, kas ietekmē uzņēmuma konkurētspējas pozīciju, un tā tiek izmantota plānošanas un kontroles procesa laikā.
  • PEST analīze mēģina prognozēt nākotni, par kuru varētu teikt, ka prognozēšana ir būtiskāka nekā rezultāts. Vadītāju grupa, kas izmanto šo vingrinājumu, veido kopīgu lēmumu pieņemšanas struktūru un kopīgu valodu. Izmaiņu dominējošo virzītāju noteikšana palīdz vadītājiem pieņemt labākus lēmumus.

MĪNUSI:

  • Faktoru saraksts ir subjektīvi pieņemts. Citi saīsinājumi, piemēram, DESTET, SLEPT un STEEP, analīzei pievieno papildu kategorijas, īpaši Kārtraita (Cartwright) desmit segmentu SPECTACLES analīze: sociāli, politiski, ekonomiski, kultūras, tehnoloģijas, estētiski, patērētāju, juridiski, vides un sektora aspekti.
  • Vides analīze ir komplicēta. Robežas noteikšana starp organizāciju, tās nozari un plašāku vidi bieži vien ir sarežģīta un pakļauta individuālām interpretācijām. Vēsturiskā notikumu gaita negarantē nākotnes notikumu gaitu. Atbilstošo tendenču noteikšana ir subjektīvs lēmums. Vispārīgi runājot, pastāvīga vides analīze ir izrādījusies sarežģīta.
  • Lasīšana par PEST analīzi un darbība saskaņā ar tās rezultātiem ne vienmēr ir viens un tas pats.
  • Tendenču savstarpējās saistības novērtēšana un izsekošana ir sarežģīts un kļūdām pakļauts process. Uzvedību iespējams modelēt ar simulācijas palīdzību, palielinot analīzes izmaksas.

PEST