Mēs piedāvājam 

 

Sadarbības partneri 

             
 

Pieci konkurences spēki

Maikla Portera inovatīvie pētījumi 1980.gados mainīja vadītāju uztveri par to, cik būtiskas viņu uzņēmumu stratēģijās ir to pārstāvētās nozares. Biznesa vienību vadītājiem tagad bija jāpēta savas nozares iezīmes, jo nozares struktūra nosaka tās salīdzinošo ekonomisko pievilcīgumu un tādējādi visu šajā nozarē esošo uzņēmumu peļņas potenciālu.

Pirms Portera publikācijas ekonomisti, kas pētīja industriālo organizāciju, izskaidroja dažādus nozaru ienesīguma līmeņus ar to strukturālajām atšķirībām. Porters pievērsās privātajai politikai, nevis sabiedriskajai politikai, tas ir – kā palielināt peļņu, nevis kā izvietot lielāku peļņu. Nozare kā faktors mainījās gandrīz vienas nakts laikā, kļūstot par nozīmīgu faktoru uzņēmuma stratēģiskajā lēmumu pieņemšanas procesā. Porters lika saprast, ka uzņēmuma salīdzinošās konkurētspējas pozīcijas izvēle noteiktajā nozarē ir tikai otršķirīgs lēmums.

Portera izveidotā struktūra ietver piecus būtiskus konkurētspējas spēkus:

1. Konkurentu ienākšana
Novērtēt jaunienācēju spējas uzsākt darbību, kā arī strukturālās barjeras, kas viņiem ir jāpārvar.

2. Aizvietotāju draudi
Novērtēt jaunu produktu ar pārākām raksturiezīmēm spēju aizvietot esošo(-s) produktu(-s) vai pakalpojumu(-s).

3. Pircēju kaulēšanās vara
Novērtēt pircēju salīdzinošo spēku un skaitu.*

4. Piegādātāju kaulēšanās vara
Novērtēt piegādātāju salīdzinošo spēku un skaitu.*

5. Cīņa esošo spēlētāju vidū
Novērtēt konkurējošo uzņēmumu salīdzinošo konkurētspējas spēku.*

* Koncentrācijas reitings (CR): tirgus daļas procenti, kas pieder četriem lielākajiem uzņēmumiem konkrētajā nozarē, bieži tiek izmantoti kā galvenais mērījums. Augsts CR nozīmē, ka dažiem uzņēmumiem pieder liela tirgus daļa, ir mazāka konkurence un rodas mazāk konkurējoša, lielākā mērā monopolistiska situācija. Mazāka konkurence rada augstākus peļņas procentus. Zems koncentrācijas reitings norāda, ka nozari raksturo daudz konkurentu, no kuriem nevienam nepieder nozīmīga tirgus daļa. Šie fragmentētie tirgi tiek saukti par konkurējošiem.

PLUSI:

  • Modelis palīdz izprast, kā spēlētāju vidū tiek sadalīta vērtība, un sniedz ieskatu peļņas sadalē.
  • Modelis ietver plašāku skatu uz konkurenci nekā tikai uzņēmuma esošās konkurējošās kompānijas.
  • Biznesa vienības līmenis sniedz kontekstu, kas ir plašāks kā viens pats produkts vai produktu spektrs.
  • Portera modelis uzsver ārējās organizācijas vides analīzes nozīmīgumu salīdzinoši ar orientāciju uz organizācijas iekšieni.

MĪNUSI:

  • Modelis pieņem noteiktu situācijas stāvokli, un tas nav piemērots pārmaiņu situācijā esošām nozarēm.
  • Analīze ir reaktīva un neietver citas perspektīvas, piemēram, uz resursiem balstītu pieeju, saskaņā ar kuru organizācijas var pārveidot nozari, balstoties uz esošajām pamatkompetencēm un iekšējo gribasspēku.
  • Analīze balstās uz pieņēmumu, ka uzņēmumi cīnās tikai par konkurētspējas priekšrocībām salīdzinājumā ar to konkurentiem, un izslēdz citas motivācijas.
  • Pircēji, piegādātāji un (jauni) konkurenti tiek uzskatīti par savstarpēji nesaistītiem un nedarbojas tīklojumos ārpus aplūkotās nozares robežām.