Mēs piedāvājam 

 

Sadarbības partneri 

             
 

Piecu zvaigžņu modelis

Amerikāņu akadēmiķis un konsultants Džejs Galbraits (Jay Galbraith) izveidota piecu zvaigžņu modeli kā organizācijas modeļa vadlīnijas. Modelī tika izmantotas politikas, uz kurām balstās organizācijas lēmumu pieņemšana un uzvedība. Modelis ietvēra šādas piecas kategorijas:

1. Stratēģija
Nosaka virzienu ar mērķu, uzdevumu, vērtību vai misijas palīdzību. Tā nosaka kritērijus organizācijas struktūras izvēlei. Stratēģija nosaka veidus, kā izvēlēties starp dažādām alternatīvām.

2. Struktūra
Nosaka lēmumu pieņemšanas varas atrašanās vietu. Struktūras politikas iespējams iedalīt:

  • specializācija: darba specialitāšu veids un skaits
  • forma: kontrole katrā hierarhijas līmenī;
  • varas sadalījums: centralizācija vai decentralizācija;
  • departamentalizācija: departamentu veidošanas pamats (funkcija, produkts, process, tirgus vai ģeogrāfija).

3. Procesi
Informācijas plūsma un lēmumu pieņemšanas procesi organizācijas struktūrā. Procesi var būt vai nu vertikāli ar plānošanas un budžetēšanas palīdzību, vai arī horizontāli.

4. Atalgojuma sistēmas
Ietekmē organizācijas dalībnieku motivāciju sasniegt darbinieku mērķus atbilstoši organizācijas mērķiem.

5. Personāla politikas
Ietekmē un nosaka cilvēku noskaņojumu un prasmes pieņemt darbā cilvēkus, veicināšanas, rotācijas, apmācības un attīstības palīdzību.

Pieciem faktoriem ir jābūt iekšēji atbilstošiem, lai tie veicinātu efektīvu uzvedību. Par laimi, pastāv modeļa veidošanas secība, atbilstoši kurai sākotnējais punkts ir stratēģijas definīcija. Uz stratēģiju balstās organizācijas struktūra. Procesi balstās uz organizācijas Struktūru. Struktūra un Procesi nosaka atalgojuma sistēmu un personāla politiku īstenošanu.

Vēlamais modeļa veidošanas process tiek īstenots šādā secībā:

a – stratēģija

b – struktūra

c – galvenie procesi

d – svarīgākie cilvēki

e – lomas un atbildības

f – informācijas sistēmas

g – veikuma mērījumi un atalgojums

h – apmācība un attīstība

i – karjeras attīstība

Struktūra ir atkarīga no biznesa dažādības: – vai tas balstās uz produktiem vai pakalpojumiem; vai tiek izmantota viena „ražošanas” līnija vai vairākas līnijas, vai tas apkalpo vienu tirgus segmentu vai vairākus segmentus.

Uzņēmumu ar vienu biznesa līniju vislabāk atbalsta vai nu pilnīgi funkcionāla struktūra, vai pilnīgi uz procesu bāzēta struktūra, vai arī pilnīgi ģeogrāfiska struktūra, vai hibrīds starp funkcionālu un ģeogrāfisku struktūru.

Pēc tam, kad ir izvēlēta pamatstruktūra, ir jāpievieno horizontālas attiecības, lai pārvarētu tās negatīvos aspektus.

PLUSI:

  • Piecu zvaigžņu modelis uzsvēra, ka organizācijas modelis ir vairāk nekā organizācijas struktūru attēlojošs grafiks un īsto cilvēku atrašanās īstajos amatos. Modelis ir aprakstošs instruments, kas neļauj palaist garām nozīmīgus aspektus. Organizācijas modeļa veidošanas process pats par sevi ir organizācijas izmaiņu process, un kā tāds tas ir jāvada.
  • Galbraits paskaidroja, ka organizācijas struktūra balstās uz stratēģiju. Ja nozares nākotne ir neskaidra, organizācijai ir jāoptimizē tās zemākā līmeņa procesi, nevis jāmaina tās struktūra, līdz pat laikam, kad nākotne kļūst skaidrāka.
  • Perspektīva uz organizācijām kā informācijas apstrādātājām un lēmumu pieņēmējām ir noderīga, analizējot un veidojot organizācijas struktūras.

MĪNUSI:

  • Modelis balstījās uz loģiku un tam pietrūka empīriska pamatojuma.
  • Galbraita organizācijas modeļa veidošanas process balstījās uz faktu, ka organizācija ir „tabula rasa”, tīra papīra lapa, kuras vēsture nav nozīmīgs faktors modeļa veidošanas procesā.
  • Modelis balstās uz Čandlera „Struktūra seko stratēģijai” (Chandler’s “Structure follows Strategy”) hipotēzi. Stratēģija noteica virzienu un izvirzīja kritērijus organizācijas struktūras izvēlei. Galbraits ierobežoja stratēģiju ar organizācijas iekšējo loģisko pamatojumu, neietverot ārēju un lielākā mērā uz ekonomiku balstītu analīzi. Lai gan ģeogrāfiskā struktūra varētu vislabāk nodrošināt izvēlēto stratēģiju, tās salīdzinoši augstākā izmaksu struktūra var samazināt organizācijas konkurētspēju tirgū.