Mēs piedāvājam 

 

Sadarbības partneri 

             
 

Struktūra seko stratēģijai

Vēsturnieks Alfrēds Čandlers (Alfred Chandler) savu tēzi “Struktūra seko stratēģijai” pamatoja ar četru gadījumu pētījumu rezultātiem Amerikas konglomerātos, kas nozarē dominēja kopš 1920.gadiem. Čandlers aprakstīja, kā ķīmiskā kompānija Du Pont, automobiļu ražotājs General Motors, enerģētikas kompānija Standard Oil of New Jersey un mazumtirgotājs Sears Roebuck attīstījās laika gaitā, un noteica četras secīgas fāzes:

resursu iegūšana, piemēram, darbinieki, izejmateriāli, mārketings un izplatīšanas kanāli;

  1. funkcionālo struktūru ieviešana nolūkā veicināt efektivitāti;
  2. izaugsmes un diversifikācijas stratēģijas adaptēšana. Diversifikācija jaunajos tirgos un produktos, pārsniedzot pašmāju tirgus robežas;
  3. lielas revolucionārās vadības formas izstrāde lielo konglomerātu pārvaldei.

Multifunkcionālā forma jeb M forma ir daļēji neatkarīgo produktu vai ģeogrāfisko vietu kopums plus administrācija, kas uzrauga uzņēmuma stratēģijas īstenošanu un koordinē mijiedarbību.

Lai gan uzņēmumi M formu ieviesa dažādi, Čandlers pierādīja, ka restrukturizācijas nepieciešamību veicināja jauno tehnoloģiju un tirgus pārmaiņu izraisījusī stratēģijas maiņa. M forma attīstījās līdz ar transportēšanas un komunikācijas nozaru izaugsmi, līdz ar to nodrošinot iespēju pārvaldīt darbu laikā un telpā.

Viņš raksturoja stratēģiju kā ilgtermiņa mērķu noteikšanu, rīcības virzienu saskaņošanu un saistītu resursu sadali, kas ir nepieciešami mērķu sasniegšanai. Struktūru viņš definēja kā organizācijas dizainu, ar kura palīdzību tiek uzraudzīta stratēģija. Pārmaiņas organizācijas stratēģijā veicina jaunas administratīvās problēmas, kas savukārt izraisa nepieciešamību atjaunot vai nomainīt struktūru, lai veiksmīgi īstenotu jauno stratēģiju.

Čandlera tēzes pierādīja, ka jaunas organizatoriskās formas nav nekas vairāk kā stratēģijas atvasinājums.

Viņa trīs soļu pieeja nosaka organizatorisko struktūru, kas atbilst izvēlētajai stratēģijai:

izvēlēties pamata organizācijas dizainu;

modificēt dizainu pēc vajadzībām;

papildināt to ar koordinācijas mehānismiem un komunikācijas iespējām.

PLUSI:

  • Čandlera ieguldījums vadības zinātnē bija ideja apvienot stratēģiju un struktūru – ja restrukturizācija ir uzņēmuma stratēģijas pārmaiņu rezultāts, tad uzņēmumam vispirms jāpārskata stratēģija un tad jāizveido cita struktūra.
  • Jaunas tehnoloģijas adaptēšana vai iekļūšana jaunajos tirgos garantē stratēģijas pārskatīšanu, kas savukārt ietekmē organizācijas restrukturizāciju. Jaunas organizatoriskās struktūras nerodas nejauši.
  • Profesionālā vadība ir būtiska veiksmīgai stratēģijas īstenošanai. Vadībai jāvelta nepārtraukta uzmanība attiecīgo administratīvo formu attīstībai.
  • Ar savu darbu “Struktūra seko stratēģijai” Čandlers demonstrēja uzņēmējdarbības vēstures nozīmi un prognozēja, ka tā tiks iekļauta izglītības programmās daudzās universitātēs.
  • Darbs ļāva autoram aplūkot stratēģiju kā būtisku parādību organizācijās, un Čandlers kā organizatoriskās restrukturizācijas speciālists palīdzēja pārveidot
  • McKinsey & Company par stratēģisko konsultāciju uzņēmumu.

MĪNUSI:

  • Tēze ir pārāk vienkāršota. Attiecības starp struktūru un stratēģiju ne vienmēr ir vienā dimensijā. Mincbergs (Mintzberg) apgalvoja, ka šā brīža organizatoriskā forma var tikt uztverta kā piespiedu stratēģiskā pārmaiņa. Daži autori, piemēram, Petigrū (Pettigrew), uzskatīja, ka struktūrai un stratēģijai jābūt līdzvērtīgām. Rumelts (Rumelt) secināja, ka struktūru ietekmē arī mode.
  • Pārmaiņas tirgus struktūrā ietekmē uzņēmuma stratēģiju un struktūru. Čandlers apgalvoja, ka pielāgošanās tirgum organizācijas formas un tās struktūras ziņā samazina tās iekšējās koordinācijas izmaksas un nodrošina labāku attīstību starp kompānijas produktu portfeli un patērētāja taktiskajām vajadzībām. Pielāgošanās tirgum ir sekundārs uzdevums pēc pielāgošanās stratēģijai. Komerciālais menedžments un saistītās shēmas ataino pielāgošanos tirgum komponentus uzņēmumā un aizsargā status quo.
  • Savā pētījumā Čandlers aprakstīja nepieciešamību pāriet uz M formu, taču neuzsvēra, ka spēcīga līderība ir obligāts priekšnoteikums efektīvai uzņēmuma reorganizācijai.
  • Tēze nav pamatota ar spēcīgu empīrisku pētījumu. Attiecības starp stratēģiju un struktūru aprakstītas tikai liela uzņēmuma izaugsmei un diversifikācijai. Mainīgajā vidē vērojama jaunu formu un stratēģiju nekoriģēta rašanās.